Aktīvā pozīcija: Sākums LEEA komentārs: Ko varam sagaidīt no elektroenerģijas tirgus 2019.gadā?

Aktualitātes

2019.gada sākums elektroenerģijas tirgū ir atnācis ar visai augstām cenām, un, piemēram, 2018.gada decembrī elektroenerģijas vairumtirgus cena Latvijas apgabalā ir bijusi par 66% augstāka, nekā gadu iepriekš, tāpēc sabiedrībā aizvien biežāk ir vērojama interese par iespējamo elektroenerģijas vairumtirgus cenu attīstību nākamajos mēnešos un gadā kopumā.

Vienlaikus tomēr ir jāatzīmē, ka nozarē strādājošajiem 2019.gada sākumā vērojamās elektroenerģijas vairumtirgus cenas nav liels pārsteigums un kopumā tās atbilst prognozēm, ar kurām tirgus dalībnieki dalījās vēl, piemēram, 2018.gada trešaja ceturksnī. Proti, rudenī vērojamie laika apstākļi Baltijas jūras reģionā un Skandināvijā būtiski nepārsteidza, un nokrišņus, kuri spētu palielināt ūdens pieteci Daugavā, kā arī atjaunot būtiski paplicinātos hidroresursu uzkrājumus Skandināvijas valstīm, tā arī nesagaidījām. Arī citi faktori nav piedzīvojuši būtiskas izmaiņas – lai gan kopš 2018.gada 3.ceturkšņa nelielu samazinājumu Get Baltic biržā piedzīvojušas dabasgāzes tirdzniecības cenas, kritums ir bijis nepietiekams, lai kompensētu 2018.gada laikā ļoti strauji kāpušās oglekļa emisiju kvotu cenas. Ņemot to vērā, sagaidāms, ka arī 2019.gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas saglabāsies augstas un vidēji šajos mēnešos pārsniegs 50 EUR par vienu megavatstundu, vienlaikus saglabājoties arī visai nelielām cenas atšķirībām starp Baltijas valstu un ar tiem savienotajiem Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabaliem.

Cenu kritums – ne ātrāk kā 2.ceturksnī
Pamats cerēt uz pamanāmu elektroenerģijas cenu samazinājumu ir tikai 2019.gada 2.ceturkšņa nogalē, sākoties vasarai, kad tradicionāli sākas palu periods Ziemeļvalstīs un atbilstoši pieaug hidroresursu pieejamība reģionā. Vienlaikus vairāki iemesli liek domāt, ka elektroenerģijas cenu stabilizācija tik zemā līmenī, kādu to redzējām 2016. un 2017.gadā, ir visai maz ticama – pirmkārt, ir jāņem vērā, ka laikā kopš 2016.gada reģiona energoapgādes bilance ir piedzīvojusi vairākas vērā ņemamas izmaiņas, praktiski visā reģionā par vairākiem procentiem ir audzis elektroenerģijas patēriņš, un vairāki ražotāji (piemēram, Oškarshamnas atomelektrostacija un Lietuvas ražotājs “Lietuvos Energijos Gamyba”) tirgus situāciju ir novērtējuši kā pārlieku nelabvēlīgu turpmākajai darbībai un pieņēmuši lēmumu daļu no savām ražotnēm uz ilgāku laiku iekonservēt vai slēgt.
No Baltijas elektroenerģijas tirgus viedokļa īpaši būtu jāatzīmē “Lietuvos Energijos Gamyba” novembrī pieņemtais lēmums iekonservēt vienu no Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas (KHAES) agregātiem ar 225 MW ražošanas jaudu, kas bija saistīts gan ar kopējo tirgus situāciju, gan arī ar Lietuvas plānoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifa pārskatīšanu, kas no 2019.gada paredzēja piemērot pārvades sistēmas tarifus parastajā kārtībā arī KHAES. Par laimi, lēmums tomēr ticis atcelts, tomēr tas labi raksturo faktu, ka reģiona elektroenerģijas ražotāji strādā pietiekami spraigos apstākļos un ir spiesti reaģēt uz jebkurām konkurētspēju ietekmējošām izmaiņām tirgū vai tarifos.
Vienlaikus, proti, gada patēriņa kāpumu Lietuvā par aptuveni 2.46% jeb
0,31 TWh, Latvijā – par 1.8% jeb aptuveni 0.13 TWh, un Igaunijā par 1.6% jeb 0.13 TWh, ir pamats domāt, ka lēmums atteikties no šādu ražošanas jaudu iekonservēšanas var tikai mīkstināt, bet ne apturēt pieprasījuma kāpuma radīto cenu pieauguma efektu.

Ietekmi atstās Latvijas lēmumu
Vienlaikus vērtējot iespējamās elektroenerģijas cenu izmaiņas 2019.gadā, bez ievērības nevar atstāt arī Latvijā iecerētos politiskos lēmumus – proti, Saeimas ieceri jau no 2019.gada marta atcelt obligāto iepirkuma komponeti (OIK). Šī lēmuma iespējamajiem risinājumiem un nākotnes attīstības scenārijiem no makroekonomikas un ilgtermiņa enerģētikas politikas aspektiem būtu jāvelta jau atsevišķa publikācija, tomēr no reģionālā elektroenerģijas tirgus darbības viedokļa būtu svarīgi ar OIK atbalstīto ražotāju ietekmi nenovērtēt pārāk zemu un, pieņemot jebkādus lēmumus, ņemt vēra arī to ietekmi uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu.

Proti, ir svarīgi atcerēties, ka  mazās elektrostacijas (neskaitot vēja enerģijas ražotājus) šobrīd ikdienā elektroenerģijas tirgū pārdod aptuveni 3600 MWh elektroenerģijas un bāzes jaudas aptuveni 150 MW apjomā, šādi nodrošinot aptuveni 15% no Latvijā diennaktī pieprasītās elektroenerģijas un 12-15% no Latvija pieprasītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām, kas ir pietiekami nozīmīgs apjoms, lai šo ražotāju darbības pārtraukšanas gadījumā veicinātu cenas pieaugumu. Atbilstoši provizoriskām RTU pētnieku aplēsēm, kas veiktas 2018.gada sākumā, mazo ražotāju pilnīga aiziešana no tirgus kopumā varētu veicināt ilgtermiņa vairumtirgus vidējās cenas kāpumu par aptuveni 7 EUR uz vienu MWh, tiesa, lielā mērā joprojām situāciju noteiks arī īstermiņa apstākļi – proti, cik labvēlīga būs situācija elektroenerģijas izstrādei citos avotos, piemēram, Rīgas termoelektrocentrālēs atkarībā no siltumenerģijas pieprasījuma un dabasgāzes cenām, kā arī hidroresursu pieejamības Daugavas kaskādē.
Attiecībā uz  otru lielāko obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju, proti, lielajām termoelektrostacijām, faktiskā reģiona energoapgādes ikdienas bilance nepārprotami parāda, ka šo elektrostaciju darbības apjomu ierobežojums ir maz ticams, jo pretējā gadījumā reģionu skartu ne tikai cenu kāpums, bet arī jau nopietni energoapgādes traucējumu draudi.

Šī gada aktualitāšu kontekstā, ņemot vērā apstākli, ka politikas dienaskārtībā šobrīd ir aktuāls jautājums tieši par OIK atcelšanu, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka OIK saņēmēju loks nav viendabīgs - proti, tajā strādā gan ražotāji, kuru darbības apjoms, ietekme uz tirgu, un diemžēl, nereti arī konkurētspēja ir visai zema, gan arī lielās elektrostacijas, bez kuru līdzdalības tirgū un energoapgādes sistēmā normālu tirgus darbība un apgādes drošība praktiski nav iespējama. Ņemot to vērā, varam piekrist, ka rīkojoties izsvērti, un pārtraucot atbalstu tiem ražotājiem, kuriem nav būtiskas ietekmes uz tirgu un kuri nav bez šī atbalsta dalību elektroenerģijas tirgū nespētu turpināt, iespēja samazināt gala izmaksas patērētājam patiešām pastāv, un dažos gadījumos, ja konkrēta elektroenerģijas ražotāja saimnieciskie rādītāji ir klaji vāji, šāds solis arī ir pavisam saprotams, un ekonomiski pamatojams.
Pilnībā pārtraucot atbalstu mazajiem ražotājiem, varam rēķināties ar to, ka par elektroenerģijas iegādi vairumtirgū samaksāsim papildus aptuveni
50 miljonus EUR, tomēr vienlaikus joprojām gala izmaksās provizoriski ietaupot vairāk nekā 100 miljonus EUR gadā.

Tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka ļoti negatīvas sekas var izveidoties situācijā, ja politisku lēmumu rezultātā vienlaikus ar mazo staciju izstrādi tiek arī būtiski apdraudēta lielo elektrostaciju (ap 1000 MW) pieejamība darbam tirgus konkurences apstākļos. Situācijās, kad elektroenerģijas tirgū ir vērojama saspringta situācija, piemēram, hidroresursu, vēja, citu konkurētspējīgu ģenerējošu jaudu zema pieejamība, pārvades tīkla atslēgumi, vai arī strauji palielinoties slodzei, elektroenerģijas cenas pieaugums gan itin viegli var sasniegt vērtību, kad izmaksas ievērojami pārsniedz to, ko vidēji maksājam par RTEC jaudām. Šādas cenas svārstības līdz atzīmei, kura pat pieckārši var pārsniegt šobrīd tirgum raksturīgo cenu, proti, no 50 EUR MWh līdz pat 250 un vairāk €/MWh, nav neiespējamas pat šobrīd. Šāda elektroenerģijas vairumtirgus cena Latvijas sabiedrībai rada ne mazāk kā
200 000 EUR papildus izmaksas stundā. Salīdzinājumam - 2018.gadā "Latvenergo" piederošām Rīgas termoelektrostacijām tika maksāts vidēji ap 2800 € stundā un šī maksa nodrošināja ne tikai tirgus cenas ierobežojumu, bet arī energoapgādes drošumu valstī.

Informāciju sagatavoja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūbvnieku asociācija

Aktīvā pozīcija: Sākums LEEA komentārs: Ko varam sagaidīt no elektroenerģijas tirgus 2019.gadā?